Prezentācija @Dailesteatris

Mana pirmā reize Dailes teātra kamerzālē paliks atmiņā uz ilgu laiku. Pirms tam, bija viena reize, kad biļetes uz citu izrādi kamerzālē bija rokās, bet, esot visai zaļš gurķis, ar draugu aizgājām uz pustukšu lielo zāli. No pieredzes mācos un šoreiz gāju pa pareizajām durvīm 🙂

Pēc izrādes, braucot mājās, es nevarēju sagaidīt šo mirkli, kad varēšu padalīties ko es redzēju un kāda ir tā pēcgarša pēc Paula Timrota režisētās izrādes – Prezentācija. Iesākums bija nedaudz mulsinošs. Es neatceros, kad izrādes laikā aktieris komunicētu tieši ar publiku. Tāds bija Intara Rešetina uzdevums, un ar to viņš tika galā lieliski. Arī improvizācija bija visai augstā līmenī, un tā forši iesildīja skatītājus smieklu devai, kas viņus sagaidīja. Šī atvērtā forma pārsteidza skatītājus, jo kā gan savādāk var raksturot to, ka aktieris uzdod jautājumu publikai un gaida atbildi vismaz 5 sekundes. Vienmēr kāds neizturēja un tad jau visiem tapa skaidrs ap ko tā lieta grozās. Tā kā, ja ejat uz šo izrādi, tad droši atbildiet un nebūs mulsuma brīžu.

Ērika Eglija attēloja visai tipisku blondīni ar krievu akcentu. Un ziniet, tas krievu akcents bija ļoti lipīgs. Lai arī sākumā man šķita, ka viņas tēlojums bija nedaudz uzspīlēts, tomēr izrādes laikā es sapratu, ka tās ir tikai manas iedomas un savu tēlu viņa iznesa ļoti labi. Par aktieriem runājot, tad noteikti ir jāpiemin Gints Andžāns. Šādu es viņu redzēju pirmo reizi un publiku viņš paņēma pēc pilnas programmas. Sākumā nemaz viņu neatpazinu, par ko žetons kostīmu māksliniecei. Gintam beidzot tika ne Donžuāna loma, kuru viņš iznesa ļoti labi. Manuprāt labākais aktiera darbs (tēlojums) šajā izrādē. Būtībā ir jāpiemin visi tēli, jo režisors ir izvēlējies sešus aktierus, kur nevienam no viņiem nav galvenā loma. Katram tēlam ir savas īpatnības – Balvas rokasspiediens un puiciskums, Ādama latgaļu valoda, Guntara pareģa spējas, Tamāras naivums un akcents, Laimoņa sarkasms un Roberta pārdošanas (ne)spējas. Visi aktieri izdarīja savu darbu ļoti labi, kas liecina par lielisku to sadarbību ar režisoru.

Tagad rakstot šo visu, sāku saprast, ka izrādē ir saskatāmi stereotipi par latviešiem. Tik daudz nianses, situācijas, kas redzētas ikdienā. Lielākā daļa tak ir saskārušies ar cilvēkiem, kas nāk uz mājām kaut ko prezentē, lai pēc tam no viņiem to nopirktu. No katra tēla varēja paķert pa īpašībai ko saskatu savos līdzcilvēkos blakus.

Sākumā arī radās iespaids, ka viss grozīsies ap pirkšanu un pārdošanu, tad režisors to viegli saprotamā veidā pārnes uz cilvēkiem un to attiecībām. Aiz katra pārdevēja stāv cilvēks, kurš arī grib būt paēdis un izgulējies, un katrs tikai dara savu darbu sev zināmu apstākļu vadīts.

Lai nesarežģītu visu, ielieku 9 balles no 10. Pozitīva atmosfēra, gaumīgi joki un smaidīgi teātra apmeklētāji izrādes beigās. Paldies režisoram un aktieriem. Es tik sen nebiju tā smējies teātra izrādes laikā!

P.S. Izrādes apraksts ir šeit: http://www.dailesteatris.lv/izrade/327/prezentacija

P.P.S. Ieteikums Dailes teātra administrācijai – varbūt šo izrādi var pārnest uz mazo zāli, lai vairāk cilvēku tik tiešām redzētu labu humoru.