Suņu ciema Nelaimes lācis
Ir pagājis laiks. Rakstīšana ir atstāta dziļā novārtā, kas, brīžam, liedz sakopot domas pareizā gultnē. Un šeit rodas iespēja. Tā ir iespēja, ko sen gaidīju, lai atkal liktu sev domāt dziļāk. Tam par pamatu nav ikdienas notikumi vai pasaules uztvere steidzīgajā ritmā. Man apstājās laiks. Aptuveni uz divām stundām. Tas bija neapzināti, bet tomēr tik nepieciešami, lai apskatītos uz sevi no malas.
Read the rest of this entry »Dārgā Sabiedrība
Dārgā Sabiedrība!
Šis laiks mums visiem ir trauksmains. Ne tikai tāpēc, ka piedzīvojam daudz ko pirmoreiz, bet arī tāpēc, ka savstarpējās attiecības ir kļuvušas zem katras normas. Vai atceraties, kurš notikums pirms 2019. gada rudens lika Jums pārmācīt kaimiņus, paziņas un draugus, ka viņi neko nesaprot no dzīves, kaut gan līdz šim, viņi bija diezgan sakarīgi ļautiņi?
Day 100+
Vai mērķis sasniegts? Nē un Jā! Zem 100kg palīst apakšā apzinātā vecumā, sanācis divas reizes – 2012. gadā pirms brauciena uz Peru, kā arī 2015. gadā, kad aktīvi nodarbojos ar skriešanu. Šobrīd gribēju pārbaudīt, vai bez sportošanas šo ir iespējams iegūt? Var, un pat ļoti! Mērķis bija ļoti tuvu, tomēr dažādu apstākļu dēļ, tas nesanāca. Vai es jūtos sliktāk? Nebūt ne! Sapratu, kas jādara ikdienā, lai kilogrami nenāktu klāt – kustība, sabalansēts uzturs un alkohola limitēšana.
Par pēdējo mēnesi, kurā maz rakstīju un dokumentēju apēsto. Teikšu godīgi, sākumā bildēt ēdienu bija interesanti, tomēr tas jau vidusposmā sāka atkārtoties. Arī ēdienreizes sāka palikt mazāk. Vispirms jau jāpiemin intensīvais darba režīms, kurā no rīta vispār vairāk par kafiju negribējās, bet pa dienu iztiku ar banāniem vai citām ātrām un veslīgām uzkodām, kuras bildēt nu noteikti nebija vērts. Silta ēdienreize bija tikai vakariņās, un arī ne vienmēr. Pats ēdienreizes process, kurā pirms ēšanas obligāti jābildē ēdiens, kļuva nomācošs. Sāka pašam krist uz nerva, ka vienkārši paēst bez fotogrāfēšanas, vairs nav iespējams. Pēdējā mēneša laikā sapratu, ka nodarboties ar kaut kādu influencēšanu, vai nemitīgu sevis atrādīšanu sociālajos tīklos, kļūst nospiedoši. Tu vairs nespēj izbaudīt ikdienas lietas, kuras, normālos apstākļos, pastāv bez telefona. Tagad tas viss radīja papildu slogu un riebumu pret to visu. Nesaprotu, kā iztur tie cilvēki, kuriem tas ir darbs, vai statuss sevi pozicionēt katru dienu publiski caur sociālajiem tīkliem. Es to nevarēju vairāk, kaut gan uzdevums bija tikai dokumentēt ikdienā apēsto un svēršanos. Arī intensīvais periods darbā gada beigās lika par sevi manīt. Garās stundas pie datora, un galvas kūpēšana dienas beigās, ne visai veicināja pavadīt vēl laiku pie datora.
Pēdējā mēneša laikā arī motivācija par ēdiena izvēli ikdienā samazinājās. Viss iepriekš minētais, kā arī kopējā informācijas telpa, kas pieejama publiski saistībā ar COVID-19, ļoti ietekmēja noskaņojumu. Kāja paslīdēja biežāk nekā vajag. Arī apciemojot tēvu nedēļas nogalēs, man gribējās mieru un bez liekiem strīdiem. Tad arī atbildes uz jautājumiem, par to ko es ēdīšu pusdienās, es tēvam vienmēr atbildēju, ka ēdīšu to, kas būs. Tas bieži sastāvēja no miltu produktiem, kā arī gaļas. Es biju noguris no šī visa, lai turpinātu skaidrot kāpēc es kādus noteiktus produktus neēdīšu.
Patīkama iezīme bija fiziskās aktivitātes, kurās es nedēļā centos noiet 50+km. Darba dienās pastaiga bija tieši tas kas vajadzīgs. Pa noietiem 10-14km vakarā, mans miegs ļoti uzlabojās. Pienākot pēdējai svētdienai pirms dzimšanas dienas, jau iepriekš biju nolēmis, ka līdz trešdienas rītam iztikšu tikai ar melnu kafiju, tēju un ūdeni. Tās bija 56 stundas. Kopā sanāca četras kafijas, divas tējas un daudz ūdens. Bija vieglāk nekā plānots.
Kopsavilkums. Jūtos daaaudz labāk ar šiem kilogramiem. Arī ikdienā josta jāpievelk ciešāk, vecie apģērba gabali der kā uzlieti, un sievas komplimenti liecināja par vērā ņemamiem uzlabojumiem. Uztaisīju bildi pirms un pēc, un tas iedeva ar āmuru pa pauri. Nedrīkst tā nolaisties, un jāievēro kaut kāds balanss starp visu arī nākotnē. Svētku laikā, pieļauju, ka kilogramu rādītājs varētu aizsniegties pat līdz 110, bet noturēt visu 105kg robežās būs mans mērķis līdz atvērsies sporta zāles. Gaidu vakcīnu, lai varam atgriezties kaut kādā normalizētā ikdienā. Šobrīd negribu riskēt ar tuvāko veselību, tāpēc sporta zāles atstāšu laikam, kad maskas vairs nebūs vajadzīgas. Dzimšanas dienā man bija pica un lazanja, kā apbalvojums visam. IZBAUDĪJU!
Secinājumi. Noteikti jālieto uztura bagātinātāji, lai noturētu imūnsistēmu brīdī, kad atsakos no lietām. Gaļas daudzums ikdienā ir pārvertēts. Var mierīgi iztikt ar vienu ēdienreizi nedēļā, kurā ir gaļas produkti. Aktīvam dzīvesveidam ir liela nozīme, jo ar tik nevainīgu lietu kā staigāšana, var panākt daudz. Ieteiktu citiem, kas apņemsies no jaunā gada ko līdzīgu, atmetiet miltu produktus, saldinātos dzērienus un alkoholu lielā apjomā. Pāris sarkanvīna glāzes piektdienas vakarā nevienam netraucēs, tomēr piecas rumkolas, kur aiziet vismaz pusotrs litrs kola, ir kā nāvesspriedums kilogramu pazušanai. Vidēji 100ml stiprā alkohola satur 250 kalorijas, 100ml sarkanvīna satur 80 kalorijas, bet vienā alus kausā ir 200 kalorijas. Izdariet secinājumus paši. Lai kilogrami pazustu, ir jāpatērē vairāk kalorijas nekā uzņemat. Ja iedzerat vienu dubulto rumkolu, tās ir 250 kalorijas no alkohola plus 150 kalorijas no kolas. Kopā 400 kalorijas un kādi 40 grami cukura, kurš ne visai labi pārstrādājas. Pieņemsim, ka vakara gaitā izdzerat 4 rumkolas, kas rezultējas jau vienas dienas nepieciešamo kaloriju skaitā (ja nesportojat) un 160g cukura. Liek aizdomāties, vai ne? Es nometu 13kg liekā svara bez sportošanas, tomēr veikalā paskatoties uz 13 viena kilograma paciņām cukura, es saprotu, ka tas ir ļoti daudz. Negribētos vairāk staigāt ar šādu nastu ikdienā. Tāpēc no jaunā gada būs citas apņemšanās, kas liks uzturēt sevi formā un domāt par uzturu, jo režīma neesamība dod vaļu izlaidībai. Ikdienā turpināšu ēst kā režīma laikā, tomēr nedēļas nogalēs atļaušos ko sakārojas, normas robežās.
Lai mierīgi un silti svētki!
bandzja 