Day 47, 48 and 49
Ja kāds man kādreiz teiktu, ka tik ļoti gribēšu siermaizīti, es domāju, ka viņu nosauktu par traku!
Sestdiena. No rīta pamodos, izgulējies. Ārā spīdēja saule, bez neviena mākoņa un aiz kokiem bija redzamas tikai zilas debesis. Brokastīs pamēģināju pie auzu pārslu putras pielikt ko jaunu. Tā kā saldētava ir pilna ar dažādiem augļiem un ogām, tad iztukšoju iesākto mango paciņu. Baigi labs! Auzu pārslu putra, kura vārīta pienā ar čia sēklām, pievienojot arī mango un nedaudz kanēli, garšoja nepieredzēti labi. Dienas sākums bija izdevies. Atvadījos no kaķa un devos pie tēva. Jau pa ceļam laikapstākļi nomainījās ne uz to labāko pusi. Pamazām zilās debesis un saulesbrilles uz acīm nomainīja pelēki mākoņi ar smidzinošu lietu. Visu ceļu klausījos Joe Rogan podkastu, kurā viņa sarunu biedrs bija Gary Vee. Šī saruna manā sarakstā bija topa augšā un beidzot to noklausījos. Ļoti daudz vērtīgu lietu par attieksmi, biznesu, lokālpatriotismu, hobijiem un mūsdienu stereotipiem… Iesaku!
Ierodoties pie tēva, vienīgā lieta, kas bija jāizdara, bija ledusskapja uzpildīšana. Vakarā varēju mierīgi vērot UFC cīņas, pēc kurām iemigt nebija problēmas. Katru reizi apciemojot tēvu, viņš kļūst nedaudz greizsirdīgs, jo abas kaķenes paliek manā istabā, un nāk blakus gulēt. Man, kā kaķu mīlim, tas ir ā medus uz maizes.
Svētdiena. Laikapstākļi diži nemainījās, tomēr dienai bija cits uzrāviens. Kukurūzas mannā putra no rīta, un pēc tam futbola apmeklējums. Diemžēl Ventspils komanda zaudēja, tomēr aiziet uz stadionu pēc ļoti ilga laika bija patīkami. Izbaudīt futbola atmosfēru, just līdzi vietējai komandai, un vispār būt ārā no četrām sienām, ir ļoti patīkami. Pēc spēles aizbraucu izstaigāt 8+km. Visu dienu nebija nekas vairāk ēsts, un, pēc pastaigas, tēvs bija izvārījis kartupeļu biezeni, kam es pievienoju siļķi un burkānus ar sinepju pulveri. Apetīte bija ļoti liela! Protams, cilvēki, kas man seko jau ir pamanījuši, ka visur un vienmēr ir ābolu sula. Tas ir dabiskais cukurs, ko ikdienā sev baroju iekšā. Tie ir pašu āboli, kas novākti vai nu Ventspils vai Alūksnes dārzos, un aizvesti uz sulu spiedi.
Pirmdiena. Šodien vajadzēja tikt atpakaļ uz Rīgu, bet pirms tam, bija jānomaina riepas, lai auto būtu gatavs ziemai. Tas tika izdarīts, kā arī pusdienas abiem ar tēvu tikta liktas galdā, kur vakardienas biezeņa vietā bija rīsi ar burkāniem un zirnīšiem. Arī tēvam šāda veida rīsi ir iepatikušies. Tikai viņš tos sajauca vēl ar meža gaļas konserviem, kas iegūti no vietējiem medniekiem. Beigu beigās, abi pielikām punčus un man bij laiks doties atpakaļ uz Rīgu, kur auto gaida nākamās apkopes. Ceļa kavētājs man šoreiz bija Matthew McConaughey un Joe Rogan. Šī saruna bija vēl viens apliecinājums manam izaicinājumam, kur Matthew runāja par svara pielāgošanu savām lomām, un kā to panāca. Arī par savu jauno grāmatu viņš pastāstīja, kā arī izstāstīja savu stāstu līdz slavai, un ar ko nodarbojas šodien. Laiks paskrēja ātri. Bija daudzas lietas, ko paņēmu no šīs sarunas, un tas šķiet tik jocīgi, ka šādas sarunas, kur esošie personāži ir izgājuši līdzīgus ceļus, tieši tagad atnāk pie manis.
Kopsummā, nedēļas nogalē, manas lomkas turpinājās. Tēvam pagatavotās siermaizes, vai Mūsmāju picas. Varbūt silta bagete vai vienkāršs gaļas gabals ledusskapī? Visu laiku muku no šīm bailēm, ka tik roka neaizsniedzas pēc kaut kā tāda. Beigu beigās, es esmu Rīgā, uzpildījis arī šo ledusskapi ar veselīgiem našķiem un pietiekoši daudz tofu, lai gaļa nerādītos murgos. Rīt ir svēršanās. Sieva teica, ka dibens ir pazudis. Būs tieši 50 dienas un ekvators būs sasniegts. Neesmu pārliecināts, vai svara zudums vispār būs. Es vēl joprojām gaidu to brīdi, kad svars būs lielāks neā iepriekšējā periodā. Lai gan neko sliktu neesmu ēdis, tomēr kartupeļu biezenis jūtami apstādinājis vielmaiņu. Lai kā arī nebūtu, par rezultātiem nākamajā ierakstā.
bandzja 