Svinības @Dailesteatris

Posted on

Kad sajūti kūkas garšu pirms izrādes, un atmosfēru Dailes teātra gaitenī, saproti, ka šeit ilgi neesi bijis. Sajūta ir patīkama un sen aizmirsta, kā debesmanna, kuras garša no bērnības nekad nepazudīs.

Iesēdos lielās zāles krēslā un baudīju izrādi, ko man, iespējams, nevajadzēja redzēt. Tomēr teātra izrādi nevarēju laist garām. Šobrīd sēžot dīvānā un liekot domas savās kastītēs, pēcgarša ir smaga. Izrādē tika cilāti sabiedrībai ļoti jūtīgi temati – rasisms, pedofīlija un homoseksualitāte. Tas viss tika atspoguļots uz vācu sabiedrības fona, kas sākotnēji varētu šķist visai tāls, bet tomēr ļooooti ļoti tuvs postpadomju telpai. Veids, kā tika pasniegts rasisms, uzreiz man lika saprast, ka mūsu sabiedrība iepaliek Skandināviem vismaz par pus gadsimtu. Par rasisma jokiem kas izskanēja, man drīzāk bija kauns, nekā rēcošs ģīmis, kā vairākumam no zāles. Varbūt to vieglāk uztvert kā izklaidi, bet tomēr, tas liecina par sabiedrības attīstību. Varu tikai apbrīnot Aminatas Grietas Diarras iekšas šo visu vēlēties pasniegt skatītājam. No manis – standing ovation! Lieliski! Homoseksualitāte tika parādīta vieglā formā, kur tā bija starp divām sievietēm. Kaut kā sabiedrība to sāk pieņemt, ka tā notiek, tomēr arī ne līdz galam, jo priekšā sēdošās kundzes nespēja noskatīties uz Aminatas deju uz letes. Tas laikam ir padomju mantojums kur nespēja pieņemt savādo ir norma. Pedofīlija? Šī ir izrādes galvenā tēma, kas pirmajā brīdī atsēdināja visu zāli uz pauzes un apklusināja pat laiku uz mirkli. Tāda tukšuma skaņa sen nebija dzirdēta. Lai arī kā nebūtu, tomēr atdzīšanās, piedošana un atvērtība ir šīs izrādes mērauklas.

Lai arī šis ir traģisks stāsts, tomēr mūsu sabiedrībai tik aktuālie temati bija kā uz paplātes, un mūsu attieksme pret problēmām, kas tika apspēlētas, ir skatītāju reakcijā. Ja par pedofīliju visi šausminājās, un nespēja akceptēt, tad par rasismu paņirgājās un par homoseksualitāti vīpsnāja.

Režisors ir pacēlis izcili aktuālus tematus, kuri ir jāapspriež. Zālē redzēju, ka rasisms mums nav svešs, un cilvēki vēl rāda ar pirkstiem uz melnādainajiem. Man tiešām kauns par mūsu sabiedrību, bet šis ir pirmais solis sabiedrības attīstībai, izglītošanai un cilvēku integrācijai. Režisors lieliski parādīja cik sekli mēs izskatāmies no malas, kad par cilvēkiem spriežam tikai pēc viņu ādas krāsas vai seksuālās orientācijas.

Kopumā Bravo, 9 balles no 10 par sulīgo pēcgaršu un nepabeigtības sajūtu otrajā cēlienā.

 

@bandzja

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s