Farjatjeva Fantāzijas @jrt_lv

Posted on

Patīkams satraukums virmoja pirms šīs izrādes! Kā nu ne?! Kā tas nu būs, kā skatītājam būt? Artūrs Skrastiņš nevis uz pierastās Dailes teātra skatuves, bet gan Jaunā Rīgas Teātra galvenās grīdas. Pirmizrāde! Skatītāji ātri aizpilda sevis izvēlētās (vai arī sev piešķirtās) sēdvietas un izrāde var sākties.

Pirmās 10 minūtes pagāja sevi laužot un sakot, ka tas nav Dailes teātris. 🙂 Tomēr paejot nedaudz ilgākam laikam, apradu i ar aktieriem, i ar visu pārējo. Stāsts ir par padomju laikiem, padomju mīlestību un sadzīvi. Savs šarms visā tajā bija – visas skapī sakrautās servīzes, kuras tika izvilktas tikai ļoti īpašos notikumos, fotoalbumi, kuros redzamas bildes vismaz četrās paaudzēs un cilvēku vienkāršā ikdiena, kura no malas šķita visai vienmuļa. Tāds bija arī izrādes ritms – vienmuļš. Viss notika nesteidzoties, mierīgi… Sižetā nebija strauju pavērsienu, kas padarītu izrādi saistošāku. Ja spējat izturēt divus cēlienus, kur sarunas nebūs visai dziļas, un uz skatuves nebūs nekāds “action”, laipni lūgti! 

Artūra Skrastiņa atveidotais tēls ir visai interesanta un savdabīga personība, lai neteiktu ko vairāk. Vīrietis, spēka gados, kuram jau vajadzētu sākt draudzēties ar galvu, tomēr nav spējis attīstīties, jo mūsu mīļās padomju mammas (vai to aizvietotājas – tantes, vecmāmiņas), kas izaudzina vīrieti, vēlot tikai to labāko, vēl trīsdesmit gados rūpējoties kā par mazu bērnu, neizaudzina viņu par sabiedrības normām atbilstošu veci. Viņas izaudzina labu cilvēku, kura domu gājiens mijās starp sieviešu loģiku un vīriešu pretestību. Iztēlojaties paši… Galarezultāts ir graujošs!
Man ļoti patika visas sieviešu lomas atveidotājas – izcili parādīja padomju sievietes vairākās paaudzēs. Domāju, ka šī brīža 30+ gadus veciem cilvēkiem, būs ļoti daudz ko salīdzināt no savas ikdienas. Visi tak zinām, kādi ir mūsu senču padomju niķi un stiķi, un, sistēmas uzliktie, paradumi. Grūti atcerēties kādu, kuru tas nekaitinātu kaut nedaudz. Un tāda bija visa tā izrāde. Nedaudz kaitinoša. 

Par režiju? Kā jau minēju iepriekš, tad grūti bija saskatīt izrādes kāpumus un kritumus. Pirmais cēliens beidzās ar patīkamu pārsteigumu, bet to varēja ļoti prognozēt. Pēc tam es, godīgi atdzīšos, ļoti garlaikojos! Man sižets likās tik smacējoši garlaicīgs, ka knapi valdījos, lai neizietu ārā. Līdz ar to, joki uz skatuves nelikās visai smieklīgi, kaut gan lielākā daļa zāles apmeklētāju smējās vēderus turēdami. Ja Jūs neesat redzējuši kādu no padomju filmu šedevriem, vai arī ļoti alkstat pēc padomju humora, kurš tiek apspēlēts visai interesantā veidā, tad iespējams, aizejiet uz šo izrādi. Pārējiem? Nogaidiet un palasiet arī citu atsauksmes. Es savu, par biļetēm iztērēto naudu, vēlētos atpakaļ. Man nelikās smieklīgi.

Par stāsta morāli? Cilvēks nekad nesapratīs otru, kamēr nebūs iejuties otra ādā. Un tas izvēršas par vāveres riteni, kurā uzvarētāju nav.

Dodu izrādei par katru daiļā dzimuma aktrisi vienu balli un kopumā vairāk kā 4 balles no 10 man nesanāk.Manuprāt, neizdevies eksperiments ar Skrastiņu iekš JRT. Rešetins bija iespaidīgāks, ja jāsalīdzina abu censoņu iespētais.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s