Tas īstais, tā īstā @Dailesteatris
Iecienīju izrādes Dailes teātra mazajā zālē. Kad izlasīju izrādes nosaukumu, gribēju pēc iespējas ātrāk apmeklēt šo iestudējumu. Lai nu kāds būtu izrādes sākums, bet kailu Ģirtu Ķesteri jau pašā sākumā es negaidīju ieraudzīt. Paldies Dievam, tikai no aizmugures. Viņa cienītājām, protams, tas varētu būt labs saldais ēdiens jau no paša izrādes sākuma. Man tas likās nedaudz mulsinoši un lieki. Bet ko tad es saprotu no tā visa 🙂
Izrāde īpaša ar to, ka tajā tiek parādītas precētu un neprecētu pāru attiecības. Kā, kurš un cik daudz viens otru krāpj. Noteikti jādzird dialogi, ar kādu ieplānotu un mērķtiecīgu saruna tiek virzīta tālāk, lai uzzinātu vēl lielākus melus. Tas vairāk gan attiecas uz pirmo daļu. Ir tak mums gadījušās situācijas kad mēs zinām, ka otra puse melo, bet mēs nepārtraucam sarunu, jo gribam dzirdēt “skaisto stāstu” līdz galam. Protams, bez humora neiztikt šajā izrādē. Arī pikantas ainas ir šīs izrādes sastāvdaļa. Vai tad pagājušā gadsimta astoņdesmitos ir iespējams parādīt bez tā?
Otrā izrādes daļa jau vairāk līdzinājās pēc Coldplay dziesmas Fix You vārdiem “You get what you want but not what you need” motīviem. Šajā cēlienā jau daudz dziļāk tiek meklēti uz jautājumiem par to ko vēlamies no otra cilvēka attiecībās. Kā saka, krāpj visi. Tikai kur beidzas krāpšanas robeža un sākas pieķeršanās otram cilvēkam?
Publikas vidējais vecums parādīja, ka manai paaudzei šī izrāde nav īpaši aktuāla, tomēr man patika. Un Žagara kungs meistarīgi parādīja vīrieša stiprās un vājās vietas.
Kopumā dodu šai izrādei 7 balles no 10. Laikam tas kailais Ķesteris izrādes sākumā lika skatīties uz visu izrādi tā ar distanci. Mazums, izleks vēlreiz pliks uz skatuves…
Izrādes apraksts:
bandzja 